Vēlmi pārdot balsi skaidro ar nespēju ietekmēt politiskos procesus

Vēlētājiem šķiet, ka dalība vēlēšanās neko neietekmē, turklāt viņi neredz jēgpilnu izvēli. Tādēļ cilvēki ir gatavi pārdot savu balsi vēlēšanās, uzskata aptaujātie eksperti. Savu balsi 9.Saeimas vēlēšanās noteikti piekristu pārdot 4,8% vēlētāju, bet 9,3% drīzāk piekristu, ja saņemtu šādu piedāvājumu.

ar to liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS šā gada jūlijā veiktā aptauja.

Satraucoši, ka tik lielai vēlētāju daļai materiālais labums, ko viņi var gūt no savu balsu pārdošanas, šķiet nozīmīgāks, nekā atteikšanās no vērtībām, uz kurām balstās demokrātija, pauda "Providus" pētniece Iveta Kažoka.

„Vēlētājs, iespējams, uzskata, ka viena balss vēlēšanās neko neizšķirs un kādēļ nepārdot kaut ko, kam nav vērtības?” retoriski jautā Kažoka.

Tā ir bezatbildīga attieksme, jo ļauj pie varas nokļūt tiem politiskajiem spēkiem, kuri ir gatavi priekšvēlēšanu cīņā izmantot nelikumīgus līdzekļus. Turklāt tiek nostiprināts uzskats, ka politiķi četrus gadus var nesodīti rīkoties pret sabiedrības interesēm, taču negatīvu seku tam nebūs, jo pirms vēlēšanām vajadzīgās balsis tiks nopirktas, uzskata pētniece.

Viņa pieļauj, ka daļa vēlētāju neredz šajās vēlēšanās jēgpilnu izvēli. "Var pieļaut, ka šiem vēlētājiem visi politiskie spēki šķiet līdzīgi un viņiem ir vienalga, kuri no tiem uzvarēs. Šādu uzskatu nevar skaidrot tikai ar vēlētāju neinformētību. Liela daļa atbildības būtu jāuzņemas arī politiskajām partijām", sacīja pētniece.

Ja partijas būtu konsekventi pildījušas savus solījumus, kā arī vēlēšanu starpposmos vairāk skaidrojušas savus lēmumus, tad diez vai tik liela sabiedrības daļa būtu gatava pārdot savas balsis, uzskata Kažoka.

Vēlme pārdot savas balsis mazināsies tikai gadījumā, ja katrs vēlētājs sapratīs, kādas var būt balsu pārdošanas sekas, turklāt būs pārliecināts, ka ir vismaz viena politiskā partija, par kuru būtu vērts balsot.

Nevar cerēt, ka vēlētājs augsti vērtēs iespēju piedalīties vēlēšanās, ja viņam nebūs iespējas nobalsot par profesionāliem, atbildīgiem un godīgiem kandidātiem. Vēlēšanu kandidātiem ir pienākums vēlētāju ar saviem darbiem pārliecināt, ka viņi šiem kritērijiem atbilst, norāda pētniece.

Arī Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks atzina, ka šādu parādību var skaidrot kā savas politiskās ietekmes nesaskatīšanu un esošo partiju nogurumu.

"Uz šīm vēlēšanām nav radies neviens jauns politisks spēks, kas spētu piesaistīt lielu vēlētāju skaitu, nav arī ideoloģiski mobilizētu jautājumu, kas spētu cilvēkus apvienot", sacīja politologs.

Muižnieks uzskata, ka cilvēki, kas gatavi pārdot savu balsi, galvenokārt ir sociāli neaizsargātie, kas neredz iespēju kā viņu intereses varētu tikt pārstāvētas un aizsargātas.